Fontes Imagen
1. Introdusaun
2. Etiologia
Hanesan
moras ida ne’ebe kauza husi fungu ho tipo ceratinofílico, fungu kausador ba
moras refere inklui iha grupo Dermatophyta.
Existe Genus haat, hanesan Trichophyton, Microsporum, Epidermophyton,
Queratinomyces, maibe ida kausa moras ba animal maka hanesan Trichophyton no
espécies Trichophyton verrucosum, T.mentagrophytes no T. megninii ho genu Microsporum.
Basikamente
fungus klassifika ba base ho nia habitat, espésie atakada, lokalizasaun esporo
iha fulum, fatin cresimentu no local desenvolve.(Goldsmith, et al., 2012)
3. Maneira Hada'et
Fungus refere bele da’et direita husi animal ne’ebé afetadu ho animal saudavél bainhira animal rua ne’e halo
interasaun ba malu.
Moras ne’e bele hada’et
mos ba ema bainhira sasan ka ekipamentus ne’ebé kontaminadu ona no
lakuidadu bele afeta ba ema ne’ebé kaer direita. (Caderno técnico de
veterinaria zoctécnia, Nº 71 - DEZEMBRO
DE 2013)
4. Sinais Klinika
Sinais klinika ne’ebé dalabarak ita hasoru maka hanesan, isin mean ho forma
kadeli ka kabuar dalabarak hetan iha tilun, oin no ain. Iha asu, sira nia isin
kor iha mudansa, fulun monu, akompanha ho sarna no escamosa, asu balun nia
kulit sei fera ka troka kulit iha parte kabun, ain no oin. Iha busa, sei la
hetan sintómas lesões ka fulun balun
monu. Animal ne’e sei tornam portadores no kausa problema iha kriasaun busa.
5. Diagnosa
Diagnosa bele hala’o liu husi, hare nia sinais klinika ne’ebéespesifiku, sinais klinika ne’ebé uza no sai diretrizes maka mudansa
inin kulit hanesan kadeli no akompanha ho isin nakloke ka mahar, fulun ne’ebé monu ka kotu no
mosu lesões kabuat no desenvolve lais. Bele mos liu husi microscopia
ka ho naroman wood, bainhira fungu ne’e afetadu nia kor sei brilliante.
Bele mos
halo diagnose uza teste nutriente. (Caderno técnico de veterinaria zoctécnia, Nº 71 - DEZEMBRO DE 2013)
6. Maneira Prevensaun
Maneira n ne’ebé usa atu prevene moras refere maka tenki kontrola animal
nia sanitasaun, animal ne’ebé afetadu ona tenki halo isolasaun no hadook husi animal
saudavél seluk, dalan seluk maka halo vasinasaun. (Caderno técnico de veterinaria zoctécnia, Nº 71 - DEZEMBRO DE 2013)
7. Tratamentu
Ai-moruk ne’ebé bele uza atu kura ka halo tramentu ba moras refere iha
modelu rua, ida bele liu husi oral no ida kose direita ba fungu ne’ebé iha isin, hanesan, cetocanazol,
itraconazol e miconazol via topica, ba moras ne’ebé kronika ona, bele uza
ai-moruk ba moras sistemika,
microcrystallin
griseofulvin. (Caderno técnico de veterinaria zoctécnia, Nº 71 - DEZEMBRO DE 2013)
Referensia
- Caderno técnico de veterinaria zoctécnia, Nº 71 - DEZEMBRO DE 2013
0 Comments