A. Parazita sira
Parazita maka organizmu ida ne'ebé nia ezisténsia depende ba prezensa organizmu seluk ne'ebé koñesidu hanesan uma-na'in. Organizmu sira ne'ebé moris hanesan parazita, hanesan verme, ita-nia bei'ala sira hatene ona iha tinan atus ba atus. Animál parazita sira koñesidu no diskute ona dezde tempu Aristóteles (384-322) no Hipókrates (460-377 molok Kristu) iha Grésia, maibé siénsia kona-ba parazita foin dezenvolve hafoin ema realiza importánsia siénsia parazita nian.
Bele loke pagina anterior kona-ba Parasita babesia.
B. Tipu parazita sira
Iha grupu prinsipál 3 husi parazita sira ne'ebé bele hamosu infesaun sira iha ema, maka hanesan protozoa, helmintu sira no ektoparazita sira.
1. Protozoa
Ida-ne'e maka tipu organizmu ida ne'ebé maka halo hosi sélula ida de'it. Tanba ne'e, bele haree de'it ho mikroskópiu. Protozoa bele moris livre iha ambiente ka sai parazita iha ema nia isin.
Ida-ne'e bele multiplika iha ema nia isin, ne'ebé permite nia atu moris no hamosu infesaun sira iha ema.
Protozoa bele moris iha intestinu, tesidu ka raan ema nian. Ba sira ne'ebé moris iha intestinu, infesaun ne'e normalmente hada'et liuhosi dalan fekál-orál, ne'ebé envolve konsumu hahán ka hemu ne'ebé kontaminadu ho fezes hosi portadór sira hosi protozoa ne'ebé envolve. Protozoa iha tesidu ka raan sira hada'et liuhosi susuk nia tata.
Protozoa komún balu inklui:
Giardia – ida-ne'e kauza infesaun intestinál ida ne'ebé hanaran giardiasis ho sintoma sira hanesan moras iha kabun, diarea, fezes ho raan no lakon todan. Infesaun bele da'et liuhosi hahán ka hemu ne'ebé kontaminadu.
Leishmania – infesaun parazita ida-ne'e bele afeta kulit ka órgaun internu sira. Sintoma sira inklui ulsera iha kulit no ibun no mós isin-manas, glóbulu mean sira ne'ebé ki'ik no bubu iha baço no aten. Infesaun ida-ne'e, ne'ebé hanaran leishmaniasis, hada'et liuhosi susuk nia tata.
Plasmodium – ida-ne'e maka organizmu ne'ebé responsavel ba kauza moras ne'ebé hada'et hosi susuk ne'ebé hanaran malária. Sintoma sira inklui isin-manas, ulun-moras no muta. Iha kazu sira ne'ebé maka grave, ida-ne'e bele hamosu sangramentu, insufisiénsia órgaun nian no mós mate.
2. Helminths (vermes)
Iha sosiedade Malázia, helmintu sira baibain koñesidu hanesan verme. Maski verme hotu-hotu parese hanesan, iha duni tipu verme oioin.
Helmintu sira la hanesan protozoa, sira nia medida boot no bele haree ho matan delek. Ida-ne'e mós labele reproduz iha ema nia isin bainhira ida-ne'e to'o ona iha faze adultu.
Ezemplu sira husi helmintu sira inklui:
Taenia – koñesidu mós hanesan tenia, infesaun bele akontese se ita-boot han na'an fahi ne'ebé la tasak (Taenia solium) ka na'an karau (Taenia saginata). Normalmente, laiha sintoma sira ne'ebé vizivel no diagnóstiku halo liuhosi teste fezes nian. Karik iha sintoma sira, sira inklui diarreia, estómagu moras ka iha kazu grave sira bele hamosu konvulsaun sira no mate.
Schistosoma – bele afeta intestinu (Schistosoma mansoni) ka bexiga (Schistosoma hematobium). Parazita ida-ne'e lori hosi karau-tahan balu ne'ebé moris iha mota no lagoa sira. Infeksaun mosu wainhira lumbriga sira ne’e tama iha ema nia isin liu husi kulit, normalmente kulit husi ain ne’ebe hatama tiha ona iha mota laran. Ho disponibilidade ai-moruk deparasitasaun praziquantel, infesaun ida-ne'e hetan ona tratamentu ho susesu ho efetivu.
Ascaris – verme ida-ne'e nia forma hanesan fehuk-ropa (tipu verme redonda ida). Ida-ne'e hada'et liuhosi bee no ai-han ne'ebé kontaminadu. Sintoma sira inklui moras iha estómagu no diareia. Se númeru ular ne'ebé akumula iha intestinu maka barak, ida-ne'e bele hamosu blokeiu intestinál.
Ancylostoma – moras ida ne'ebé kauza hosi parazita ida-ne'e mós koñesidu hanesan moras hookworm. Nia moris iha rai-leten no infesaun normalmente akontese entre sira ne'ebé la'o manu-tolun. Verme sira ne'ebé tama liuhosi kulit bele la'o ba raan no moris iha intestinu. Ninia nehan ne'ebé kro'at halo pasiente sira lakon raan no dezenvolve anemia.
3. Ektoparazita sira
Ida-ne'e maka grupu parazita sira ne'ebé moris iha ema nia isin nia li'ur. Ida-ne'e inklui pulga no ácaro sira. Dalaruma, susuk sira mós tau iha grupu ida-ne'e. Maske ektoparazita rasik bele kauza moras balu, sira importante liu iha sira nia funsaun hanesan portadór ba moras sira seluk inklui baktéria, virus no parazita sira.
Ezemplu balu hosi ektoparazita sira:
Sarcoptes scabiei – kauza scabies. Kulit sei sai mear tanba irritasaun husi ákar sira-ne'e iha kulit. Área sira ne'ebé baibain afetadu maka iha kabun-laran, liman-fuan, kabun-laran no parte jénital sira. Infesaun bele da'et liuhosi kontaktu diretu. Tanba ne’e presiza halo tratamentu ba uma-kain tomak.
Phthirius pubis – koñesidu mós hanesan fulun púbiku, pasiente sira sei lamenta kona-ba mear iha área kabun nian.
Ijiene maka xave atu prevene infesaun parazita sira. La’ós de’it ijiene pesoál, maibé uma no ambiente mós presiza mantein moos.
Referensia :
Tradusaun hosi Parasita
0 Comments