Ola! belun iha artigu ida ne'e, sei koalia konaba moras kolera iha balada manu💪
1. Introdusaun
Moras Fowl Cholera nuʼudar moras akut ou kroniku neʼebé afeta ba manu hanesan, manu rade,ganso, kalkun, manu pombu no manu fuik sira seluk tamba afeta husi bakteria Pasteurella multocida. Moras Fowl Cholera hanesan moras manu ida neʼebé ataka ho neneik no bele mós ataka ho lalais, no bele hadaʼet ba manu neʼebé hakiak no manu fuik ho numeru morbiditas no mortalitas aas, tamba kauza husi bakteria Pasteurella multocida neʼebé boʼot iha mundu tomak. Moras septikemiku babain hanesan akut, maibé iha fatin endemiku ba animal manu sira neʼebé menus husi moras bele akontese moras kroniku.
Moras neʼe hetan dahuluk husi sientista Chabert iha tinan 1782 iha nasaun Europa, Uniaun Amerika husi Salmon iha tinan 1880 no Canada husi Higgins tinan 1898. Iha Indonesia akontesimentu klinis ba kolera manu bele dehan katak neʼe akontese kleur tiha ona, maibé bakteria neʼebé afeta ba moras neʼe konsege ona halo isolasaun husi Sr. Poernomo iha tinan 1972.
Moras neʼe todan tebes relasaun ho faktor neʼebé halo stres hanesan fuktuasaun klima, imunidade, muda nia luhan no transportasaun. Kolera (Aves) afeta husi bakteria Pasteurella multocida hanesan bakteria grama negativu ho modelu ovoid, laos modelu spora. Moras neʼe hadaʼet ho maneira horizontal se kuandu animal manu neʼebé diʼak bele kona ba animal moras liu husi sasan luhan nian, animal nia foer (fezes), no servisu nain sira neʼebé haré animal.
Moras kolera (Aves) neʼe iha modelu rua akut ho kronis. Modelu akut hanesan haemoragia - septisemia, ho numeru mate neʼebé aas tebes, modelu kronik sempre haré hanesan infeksaun ba dada iis, tortikolis, ain siin, bubu iha matan, sinus ho pial. Patologia anatomia mudansa ba ligasaun dada iis nian no husi mós anin ho sinus (Anonimus, 2011 )
2. Etiolojia
Moras fowl cholera mak kauza husi bakteria Gramnegativa ne’ebe mak hanaran Pasteurella Mutocida. No jeralmente cholera ne’e akontese ba manu ne’ebe prosesu atu tolun. Bai –bain kona animal manu iha semana 1-2 nia laran. Moras ida ne’e afeta ba animal manu ne’ebé produz tolun ho na’an. Moras ida ne’e bele halo atakasaun hanesan akut ou kronis. Animal manu ida ne’ebé afeta kolera bele hetan produtivas menus bele to’o mate. Bakteria ne’e bele kona iha respiratoriu ho sistema digestivu.
3. Sinais Klinika
Sinais klinika ba animal manu ne’ebe kona moras Fowl cholera iha tipos ha’at mak hanesan tuir mai ne’e :
- Forma Kronika, moras mai neneik, dala ruma manu la mate. Hanesan manu sira ne’ebe iha grupu iha manu ida ka rua mak moras colera kona ho sinal pial bubu. Ba manu ne’ebe kuandu moras fowl cholera kona mak iha tempu kleur nia laran sei hamosu tan sinal moras hanesan ulun bulelu.
- Forma Subakut, hanesan moras ne’ebe la mai lalais, ho sinal naroman(mencolok) tamba abnormalidade iha respiratorio, hanesan nakorok, mear, fani, husi ibun to inus hasai salivasaun, ida ne’e katak fonte transmisaun. Depois matan bubu no faeses manu nian viskosu.
- Forma akut, hanesan moras ne’ebe relativa lalais, sinas-sinais mosu dahuluk mak hare animal vontade han menus. Maibe sira hakarak tebes atu hemu be’e makaas. Sinal komum mak hanesan kolen, fulun hamriik, namkurut no iha anus foer sai tamba manu hetan diareia. Bain-bain iis dois los no kor matak. Manu ne’ebe hetan moras ne’e mate tamba depois akontese tiha ona bainhira manu hatudu sinal moras durante loron 2-4. Manu ne’ebe hetan moras Fowl Coléra hanesan iha sinal pial, kor azul no amortalidade.
- Forma Akut tebes, hanesan moras ne’ebe mai derepente. Nia sinal kuaze atu la hare ho matan moras ida ne’e mosu animal mate kedas. Dalaruma pial/ isin manas ou febre hatudu kor de roza katak atu bubu. Moras Fowl cholera forma ne’e kauza ba manu ho mortalidade ne’ebe a’as.
Sinais kliniku hanesan tuir mai ne’e :
- Dada iis araska
- Anoereksi (Vontade han laiha)
- Diareia
- Tee kor kinur, xokolate no matak ne'ebe maka hanesan kabeen no iis los
- Febre ho pial bubu no ulun fatuk kor azul
- Bulelu
- Ain ho Liras maten hotu no toos hotu
Patologia anatomia fahe ba parte 2 :
Depende ba prosesu moras kolera manu (Aves) fo anormalidade ba post infeksaun neʼebé mate la hanesan. Modelu perakut, manu mate liu tiha oras hira nia laran hafoin sinais klinika bele haré. Ba muskulu kardiaku ho abdomen bokur nian hetan raan ptechie no echimoses.
Modelu akut ptechie laos deʼit ba muskulu kardiaku ho abdomen bokur nian maibe ba mós ventrikulus, mukosa intestinu, peritonium ho pulmaun. Duodenum bubu neʼe iha eksudativu likidu. Pulmaun boʼot ho kor kamutis, shiperemia hetan knuuk nekrosia. Iha orgaun tuir mai neʼe hetan sedimentu fibrosa. Ba manu tolun akontese raan sub kapsula iha ovarium no tolun, no hetan perkejuan iha manutolun kinur nia saku. Ba kalkun sempre akontese pneumonial purulenta ho ekstensivu.
Iha karkas hetan raan neʼebé maka oi-oin hanesan ptechie no echimosa iha fuan, kurasaun, pulmaun, no membrana mukosa iha tratu digestivu no mos aten, proventrikulu ho ventrikulu. Akontesimentu ida neʼe vasu sangineo nakfera tamba kapilar atividade endoksin, fuan bubu no kor kamutis hatudu katak nekrosia multifokal.
Ho kazu kroniku hetan artitis seropurulen iha artikulasaun, tarso, metatarso,troka esternalis, ain okos,kavidade peritonium no oviduktu. Iha mos edema pial, pneumonia fibrinosa no tortikolis.
Ho modelu kroniku pulmaun neʼebé kor matak, nunka akompaña boʼot ho modelu knuuk nekrose. Iha manu neʼebé kliniku hatudu infeksaun ba respirasaun, trachea hatudu inflamasaun kmaan ho hasai eksudativu. Pial neʼebé bubu iha likidu oedema toʼo perkejuan. Akontese absesu ba oviduktu, iha artikulasaun ain ho liras akontese arthritis supurativu.
5. Diagnosa Diferensial
Iha Indonesia infeksaun kolera manu dalaruma diagnosa hanesan infeksaun coriza husi bakteria Heamophilus Paragallinarum, tamba atu hanesan sinais kliniku. Se kuandu kazu kolera manu (Aves) iha nasaun Amerika atu hanesan ho moras ORT ( Ornithobacterium Rhinotracheale ).
Ho ida neʼe hotu atu hasoru moras tuir mai neʼe doutor animal tenke atensaun tebes wainhira atu diagnosa. Husi peskiza neʼe katak bakteria P.Multocida bele hetan iha ambiente ou manu luhan iha tempu relativu neʼebé kleur ho ida neʼe hatudu husi resultadu peskiza katak iha titer antibody kona-ba P. Multocida neʼe grupu manu neʼebé saudavel.
Kolera manu (Aves) bele konfusaun ho moras oi-oin ho sinais kliniku neʼebé atu hanesan, mak tuir mai neʼe :
- Sinal tortikolis hanesan sinal tetelo (Newcastle Disease)
- Bubu no knuuk nekrose iha pulmaun hetan konfunsaun ho fowl typhoid (typoid) ne'ebe akontese husi Salmonella spp.
- Numeru mortalitas ho morbilitas aas tebes hetan konfusaun ho fowl plaque ne'ebe akontese husi virus
- Sinal infeksaun ba respirasaun, synovitis mos hetan iha moras manu seluk laos de'it Fowl cholera
Maneira hadaʼet moras neʼe horizontal bainhira animal manu moras bele hadaʼet ba manu moras liu husi luhan, fezes, nain neʼebé hein animal. Tuir Christensenho Bisgaard (2000), laho,insekta (lalar) sira maka fahe moras neʼe. Moras kolera bele hadaʼet husi anin, hahan, beʼe hemu, ho manu nia tee neʼebé maka iha rai ( Biberstein ho Chung Zee, 1990).
Kolera bele hadaʼet liu husi besik malu ou kontatu diretu, hahan (pakan), hemu, sasan sira neʼe ho rai.
7. Maneira Prevensaun no Kontrola
- Tenke halo sanitasaun ba Luhan
- Manu ne'ebe mate tamba colera tenke hakaoi
- Tenke esforsu para manu sira labele iha kondisaun estres, tamba wainhira manu kuandu estres moras kolera kona lalais de'it.
- Atu prevene manu ne'ebe kona infeksaun bakteria pasteurella multocida, ba manu ne'ebe komesa kiik husi moris loron 1 to loron 10, tenke fo neo sulda, fo kanuru han nian 2 no kahur ho be'e 3,8 litru.
- Atu preveve bakteria ne'e mos tenke fo ai-moruk neo sulfa durante loron tolu tutuir malu, depois para loron ida, mak fo fila fali loron tolu tutuir malu to'o hotu.
- Vasinasaun dahuluk halo ba animal manu husi semana 6-8 no tenke repete fila fali semana 8-10 tuir mai. Uza vasina tivalen serotipe 1, 3 ho 4 durante emulsi ou vasin inaktif ne'ebe registrada tiha ona.
- Preparat sulfa ( lamela )1. Sulfaquinoxalin 0,05 % iha beʼe hemu2. Sulfametasin ho sodiu sulfametasin 0,5 – 1,0 % iha hahan ou 0,1 % iha beʼe hemu3. Sulfamerasin 0,5 % iha hahan ou 0,2 % iha beʼe hemu. Fó liu husi oral ( ibun ) ho dosis 120 mg / kg tuir todan
Antibiotiku1. Streptonycin 150.000 mg bele prevene mate bainhira fo antes infeksaun.2. Terramisin 25 mg / kg tuir todan.Wainhira manu neʼebé positivu hetan moras kolera neʼe tenke fo Neo sulfa ho kanuru han nian 3 kahur ho beʼe 3,8 L.Ba manu neʼebé boʼot (dewasa) bele aumenta tratamentu injeksaun streptomicyn ho sulmethon ho dosis 1 gr streptomicyn kahur ho 4 cc slmethon, kahur tan ho 4 ml aquadest steril, depois sona / injeksi ho dosis 5 / ekor / 1 cc.
Referensia - Akoso, BT.1993. Manual kesehatan Unggas Cetakan I. Kanisius Yogyakarta
- Anonimus 2006. Persistence of pasteirella multocida in wetlands Following Avian Cholera Outbreaks.J wildl Dis.vol
- Anonimus 2007. Poultry disease 6th Edition Pttison, < cMullin, Bradbury dan Alexander Ed. Saundres Ltd
- Bieberstein, E.L.and Yuan Chung Zee, 1990. Review of Veterinary Microbiology. Blakkwell Scientific Publication, Inc. Boston.USA Christense, J.P. and M. Bisgaard. 2000.Fowl Cholera.Rev.Sci.Tech
0 Comments