Scabies hanesan moras frekentemente enkontra iha
bibi no difisil atu kura. Moras ne’e mos kauza husi kutun/ácaros sacroptes
scabies tama iha Ordem Acarina, Familia Sarcoptidae, Genus Sarcoptes. Moras
ne’e ataka iha kulit no halo reduz produsaun ba naan, kualidade kulit no bele
mos transmiti ba ema (zoonosis)(Iskandar,1982, Sardjono et al.. 1998)
Etiolojia
Moras scabies mosu
tanba iha infestasaun husi sacroptes scabies(Flynn 2002). Nia hateten katak
scabies bele existe iha populasaun animal sira hotu. No iha kauza variedades kutun/ácaros iha varius tipu
animal morfolojikamente hanesan, so diferente iha nia kapasidade atu utiliza
proprietarius ne'ebe diferente iha emita populasaun ho naran típiku no nia kada
tipu, ne'ebe no kauza moras katar ba iha animal bibi existe iha familia tolu
hanesan Sarcoptidae, Prospoptidae no
Demodicidae(Siregar 2007).
Sinais Klinika
Halo
inflamasun iha kulit no akompaña mos halo nia fulun toradu iha parte ne'ebe mak afeta ona moras ne’e.
Animal ne’e ita hare sei la kalma tanba nia efeitu husi katar no halo nia kose aan ba sasan sira ne'ebe mak to’os no
mos luhan ne'ebe mak nia hela ba. Nia fulun sai toradu/toos no kotuk hotu tanba efeitu
husi katar ne’e mos, halo animal nia vontade han menus, isin tun sai lotuk,
dalaruma mos sai grave liu no halo animal ne’e bele mate(Kettle 2004).
Diagnosa
Atu
halo diagnosa ba moras scabies tenke
bazeia ba sinais klinika ne'ebe mak iha. Diagnosa
ba scabies bele konsidera hanesan moras ne'ebe mak persistente ona iha sinais kliniku ne'ebe mak hateten ona iha leten, no
halo konfirmasaun ba ajente kausador ba sacroptes scabie, larva, tolun, fezes
no kulit animal ne'ebe mak infektadus ona, bele exame liu husi mikroskopiku(Colville 2000).
Prevensaun
Tenke
halo kontrola no halo limpeza ba sanitasaun luhan no ekipamentus sira. Hamos
hahan restu ne'ebe mak monu iha luhan nia laran, hadok animal bibi sira husi
udan no kuidadu nia luhan atu labele úmidu. Mantém limpeza no fo haris animal
sira, halo izolasaun no observa ba animal sira atu labele kona moras scabies,
karik animal sira nebe’e mak afekta moras scabies tenke haketak lalais husi
animal sira ne'ebe mak sei saudavel. Tenke kuidadu nafatin alimentus sira
ne'ebe mak fo ba animal sira, atu bele garante sistema imunologiku nebe’e forte
no saudavel atu bele iha kresimentu nebe’e mak diak(Colville 2000, David
2002).
Tratamentu
Traballu ne'e elabora husi Grupu 4
- Nelita Maria Celestina da Dores
- Roberto Mariano Amaral
- Ismaela dos Santos Neves
- Alexandre Van Nahak
- Eugenia Martinha de J.Viegas
- Venâncio A. da C. Marques
0 Comments