Rabies maka moras infesiozu viral ida ne'ebé hada'et hosi tata ka kose hosi animál ne'ebé infetadu. Maski kuaze 99% moras rabies akontese tanba asu, tuir loloos la'ós asu de'it maka bele hada'et virus ida-ne'e. Animál sira seluk ne'ebé mós dala barak hetan virus rabies maka animál fuik sira hanesan rakun, asu-fuik, skunk, furu, morsa, raposa, no busa.
Haktuir hosi Halodoc,
Jakarta – Asu ka busa nia tata labele ignora, liuliu se animál ne'ebé ataka ne'e mai hosi orijen ne'ebé deskoñesidu. Tanba, ida ne’e bele hasa’e risku moras rabies. Kondisaun ida-ne'e labele konsidera ho kmaan no tenke trata kedas bainhira sintoma sira hahú mosu ka sente.
Rabies maka moras ida ne'ebé mosu tanba infesaun viral ida iha kakutak no sistema nervozu. Moras ida ne’e koñesidu mós hanesan “asu bulak” tanba asu hanesan animál ida ne’ebé bele transmite virus ne’ebé hamosu moras ida ne’e. Moras rabia ne’e perigozu tebes, tanba ema ne’ebé kona virus ida ne’e iha risku boot ba mate.
Sintoma sira Rabia nian iha Ema ne'ebé Ita-boot Presiza Hatene
Hanesan termu ne'e sujere, virus ne'ebé kauza rabies bele transmite liuhosi asu tata, kose, ka saliva ne'ebé tama liuhosi kanek ka membrana mukosa. Aleinde asu sira, moras ida-ne'e bele mós lori hosi tipu animál sira seluk, hafoin hada'et ba ema. Virus rabia bele hetan iha animál sira, hanesan busa, furu, samea, morsa, karau, kuda, bibi, no koelhu.
Bainhira animál ida ne'ebé lori moras-rabia tata ema ida, vírus ne'e hahú ataka hodi tama iha vazu sira raan nian no hada'et iha isin tomak. Depois ida-ne'e, virus ne'e sei to'o neneik iha kakutak no multiplika lalais. Ida-ne'e hafoin hamosu inflamasaun maka'as iha kakutak no medula espinál. Inflamasaun ida-ne'e bele sai risku no bele hamosu mate iha ema sira ne'ebé infetadu.
Kuaze hanesan ho tipu moras sira seluk, rabies mós iha períodu inkubasaun. Períodu inkubasaun maka tempu antes sintoma sira mosu hafoin infesaun mosu. Jeralmente, períodu inkubasaun ba vírus rabia nian maka besik semana 4 to'o 12 hafoin animál ida ne'ebé infetadu ho vírus ne'e tata. Iha fatór oioin ne'ebé maka halo sintoma sira mosu lalais liu ka neineik liu. Ema sira ne'ebé infetadu ho virus rabies normalmente sei hetan sintoma sira hanesan:
- Isin moras
Sintoma dahuluk ne'ebé mosu hafoin hetan sona hosi animál ne'ebé lori moras-rabia maka moras ne'ebé maka'as, hanesan fani. Maibé, normalmente sintoma sira-ne'e sei la sente kedas. Liutiha loron balun, sintoma inisiál sira normalmente sei hahú mosu no hahú ho moras iha fatin ne'ebé ema tata. Marka mordida sira hosi animál sira ne'ebé lori moras-asu sei hamosu mós mear no mós sunu.
- Sintoma sira Gripe nian
Moras ida-ne'e dalabarak deteta tarde tanba sintoma inisiál sira hanesan gripe. Aleinde sensasaun fani iha área ne'ebé tata, faze inisiál sira infesaun rabia nian iha ema mós hamosu sintoma sira hanesan isin-manas maka'as, isin-manas, fadiga, moras iha muskulu, susar atu ko'us, no susar atu toba iha kalan. Notísia aat maka, se sintoma sira-ne'e la hetan tratamentu kedas, kondisaun sira ne'ebé aat liu no grave liu bele mosu.
- La hakmatek no konfuzaun
Infesaun virus rabies bele halo ema sira sente la hakmatek no konfuzaun. Moras ida-ne'e mós hamosu sintoma sira iha forma halusinasaun sira no moras ansiedade nian balu. Haree kedas médiku ida se ita-boot hetan sintoma sira-ne'e hafoin hetan tata husi animál ida. Se ita-boot iha animál doméstiku sira, hanesan asu no busa, asegura atu fó vasina ba ita-boot nia animál doméstiku sira hasoru moras-asu atu prevene sira hetan moras mortál ida-ne'e.
Primeiru Sokorru ba Rabia
Se ita-boot foin hetan tata husi animál ida ne'ebé deskonfia hetan infesaun ho vírus rabies, tuirmai hanesan etapa sokoru dahuluk:
- Se ita-boot hetan ran sai ativu, hanehan área ne'ebé kanek ho hena ka gaza ne'ebé moos atu hapara ran sai.
- Fase kanek ne'ebé tata ka kose uza sabaun no bee, durante minutu 10-15.
- Hafoin ne'e, aplika alkol 70% ka líkidu antiséptiku ne'ebé kontein povidone iode ba kanek.
- Ba kedas ospitál atu hetan asisténsia adisionál.
Hafoin to'o iha ospitál, doutór sei hamoos kanek ne'ebé tata ka kose, hafoin administra sérum no vasina hasoru moras-asu. Objetivu maka atu ajuda sistema imunidade kombate virus rabia nian atu nune'e bele prevene infesaun no inflamasaun iha kakutak.
Maibé, vírus rabies ne'ebé infeta ona kakutak sei susar liu atu trata, tanba seidauk iha métodu ne'ebé koñesidu ne'ebé efetivu duni hodi trata.
Referensia :
Tradusaun hosi Rabies afeta ba ema
0 Comments