ISPA: Definisaun, Sintoma, Kauza, Tratamentu & Prevensaun
Saida maka ISPA?
IRA sira bele afeta ema hotu, hosi labarik sira to'o adultu sira, liuliu sira ne'ebé ho kondisaun fíziku ne'ebé ladún di'ak. Mai ita aprende liután kona-ba definisaun no oinsá atu prevene IRA sira iha inísiu diskusaun iha kraik.
A. DEFINISAUN
Infesaun Aguda Via Respiratória kontinua kontribui maka'as ba morbilidade no sai nafatin problema saúde públika boot ida iha nasaun dezenvolvidu no nasaun sira ne'ebé sei dezenvolve hela. Infesaun Aguda Via Respiratóriu (ARI), partikularmente pneumonia, maka moras ne'ebé komún liu entre labarik sira no kauza prinsipál ba morbilidade no mortalidade iha kosok-oan no labarik ki'ik sira.
Infesaun Respiratória Aguda (IRA) bele mós define operasionalmente hanesan infesaun ida iha inus, tilun, kakorok (faringe), trakea, bronkiolu no pulmaun ne'ebé dura menus husi semana rua ka loron 14, ho sinál no sintoma sira inklui mear no/ka inus-been, dada iis badak tanba inus-been, lahó isin-manas. Definisaun ida-ne'e inklui tesidu pulmaun nian hanesan parte ida hosi via respiratóriu. Limite tempu loron 14 uza hodi indika prosesu agudu, maski moras balu ne'ebé klasifika hanesan IRA bele dura liu loron 14 (Aditama, T.Y., 2012).
Bazeia ba definisaun Infesaun Via Respiratória Aguda (IRA), elementu tolu hosi konseitu ne'e bele deskreve ho detalle:
1. Infesaun
Infesaun mak jerme ka mikroorganizmu sira tama ba ema nia isin no nia multiplikasaun, hodi hamosu sintoma moras.
2. Via Respiratóriu
Via respiratóriu maka órgaun husi inus ba alveolu, hamutuk ho nia órgaun adnexal sira, hanesan sinus, kavidade tilun-klaran, no pleura.
Infesaun Aguda iha Via Respiratóriu (IRA) anatomikamente inklui via respiratóriu superiór, via respiratóriu kraik (inklui tesidu pulmaun), no órgaun adnexal sira. Iha definisaun ida-ne'e nia laran, tesidu pulmaun nian inklui iha via respiratóriu.
3. Infesaun Aguda
Infesaun aguda maka infesaun ida ne'ebé dura to'o loron 14. Limite loron 14 uza hodi indika prosesu agudu, maski ba moras balun ne'ebé klasifika hanesan IRA, prosesu ne'e bele dura liu loron 14. (Masriadi, 2017)
B. Kauza sira husi IRA
Saida maka kauza IRA?
Kondisaun ida-ne'e kauza hosi infesaun viral ka baktéria hosi via respiratóriu. Via respiratóriu superiór no kraik bele hetan infesaun, maibé via respiratóriu superiór maka komún liu.
Tipu virus balun ne'ebé bele kauza IRA inklui:
- Rinovírus (bele hamosu gripe).
- Pneumokoku (kauza pneumonia no meninjite).
- Adenovirus (bele kauza bronkite, pneumonia, no gripe).
- Virus gripe (bele hamosu gripe).
- Coronavirus (kauza COVID-19).
- Streptococcus,
- Hemophilus,
- Staphylococcus aureus,
- Klebsiella pneumoniae,
- Mycoplasma pneumoniae,
- Klamidia.
C. Sintoma sira husi Infesaun Respiratóriu Aguda (IRA)
- Mear.
- Isin-manas.
- Ulun-moras.
- Inus-been.
- Kakorok moras ka susar atu tolan.
- Sintoma sira hosi sinusite (inus-been, isin-manas, no moras iha oin).
- Falta oksijéniu, halo kulit sai kór-azul.
- Susar atu dada iis.
D. Diagnóstiku ba IRA
- Teste laboratóriu uza amostra husi pasiente nia esputu.
- Teste raan nian.
- Raiu-X ida iha todan ka mezmu CT scan ida hodi avalia liután kondisaun pulmaun pasiente nian.
E. Fatór Risku sira ba Infesaun Respiratóriu Aguda (IRA)
- Ema sira ho sistema imunidade ne'ebé fraku, liuliu labarik sira.
- Kosok-oan sira ne'ebé hela iha fatin ne'ebé ema barak.
- Ema sira ho moras pulmonár obstrutivu króniku, asma, no insufisiénsia kardíaka.
- Ema sira ho sistema imunidade ne'ebé fraku, hanesan sira ne'ebé ho HIV/SIDA, leukémia, ka pós-transplantasaun órgaun nian.
- Labarik sira ho istória moras fuan ka pulmaun konjénitu.
F. Tratamentu ba IRA
- Hemu ai-moruk atu hamenus isin-manas no isin-moras.
- Hemu ai-moruk ba mear.
- Hemu ai-moruk sira ba inflamasaun ka bubu iha via respiratóriu.
- Deskansa ho sufisiente no hemu bee barak.
- Hemu limão manas ka bani-been atu hamenus mear.
- Toba ho ita-boot nia ulun aas atu hadi'a halimar.
G. Oinsá atu Prevene Infesaun Respiratóriu Aguda sira
- Fase liman bebeik, liu-liu wainhira iha fatin publiku.
- Evita fuma.
- Minimiza kona ita-boot nia oin, liuliu ita-boot nia ibun no inus.
- Han ai-han barak ne'ebé riku ho fibra.
- Konsumu vitamina sira hodi hasa'e ita-boot nia sistema imunidade.
- Halo ezersísiu beibeik, pelumenus minutu 150 kada semana (ba ezersísiu kmaan).
- Aditama, T. Y. (2012). Pedoman Pengendalian Infeksi Saluran Pernapasan Akut. Kementerian Kesehatan RI.
- Masriadi., 2017. Epidemiologi Penyakit Menular - Rajawali Pers. Depok
- Siloamhospitals.com


0 Comments